Vieslektora Onno De Jonga publisko lekciju apmeklē vairāk nekā 160 klausītāju.
Dabaszinātņu izglītības profesors Onno De Jongs 10. un 11. novembrī viesojās Rīgā un uzstājās ar publisko lekciju Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā aulā. Profesors ir pieredzējis dabaszinātņu skolotāju tālākizglītotājs un pētnieks dabaszinātņu izglītībā Utrehtas Universitātē Nīderlandē un Karlstādes Universitātē Zviedrijā.
Ikvienam interesentam bija iespēja apmeklēt vieslektora vadīto publisko lekciju „Dabaszinātņu priekšmetu mācīšana, nodrošinot izpratni un interesi” un 11. novembra pēcpusdienā lekciju noklausījās vairāk nekā 160 dalībnieku. Lekcijas pirmajā daļā profesors runāja par zinātnisko modeļu izmantošanu dabaszinātņu stundās. Dalībnieki tika aicināti sniegt savas definīcijas jēdzienam „modelis”, nosaukt modeļa raksturojošās īpašības. Diskusijas rezultātā lektors secināja, ka pastāv atšķirības kā modeļus (kuri tik bieži tiek izmantoti mācību grāmatās u.c. materiālos) uztver skolēni un kā – skolotāji. Skolēnu uztverē modeļi ir fakti, tie ir kā realitātes kopijas, savukārt, pēc zinātnieku domām modeļi ir prāta radīti, bieži vien abstrakta realitātes attēlošana. Nereti, skaidrojot mācību vielu, šī atšķirība modeļu attēlojumā skolēniem netiek izskaidrota.
Lekcijas noslēguma daļā lektors uzsvēra, cik svarīgi stundās izmantot piemērus no reālās dzīves, lai veicinātu dabaszinātņu jēdzienu sasaisti ar praktisko pielietojumu un radītu skolēnos interesi. Lektors demonstrēja piemēru kā varētu apskatīt tēmu „Polimēri un to īpašības”. Interesanta konteksta radīšanai tika izmatotas bērnu autiņbiksītes, un veikts eksperiments, piesūcinot tās ar ūdeni. Nākamais secīgais solis klasē, būtu skaidrot, kāpēc tās uzsūc tik daudz ūdens, no kāda materiāla tās ražotas, kādas ir polimēru īpašības. Tomēr profesors uzsvēra, ka mācību satura sasaiste ar ikdienas dzīvi rada skolēnos motivāciju un interesi, bet ne pilnīgu izpratni par apgūstamo vielu
Nodarbībās ar projekta ekspertiem tika aplūkotas tēmas par problēmu un uzdevumu risināšanu dabaszinātnēs, par metodisko paņēmienu pārzināšanu un izmantošanu, lai veicinātu skolēnu pētniecisko darbību dabaszinātņu stundās. Nodarbību laikā dalībnieki aplūkoja un risināja ķīmijas, fizikas un matemātikas uzdevumus, meklējot un analizējot grūtības ar kādām varētu sastapties skolēni. Viens no secinājumiem – jebkuram uzdevumam pastāv vairākas risināšanas pieejas, bieži vien grūtības uzdevumu risināšanā skolēniem sagādā uzdevuma formulējums, atlasīt nepieciešamo informāciju, nespēja sasaistīt, piemēram, matemātiskās zināšanas ar uzdevumu ķīmijā vai fizikā. Dalībnieki aplūkoja piemērus arī no mācību grāmatām, pārrunāja iespējas kā efektīvāk palīdzēt skolēnam uzdevumu risināšanā, kā attīstīt sistemātisku pieeju problēmu risināšanā.
Fotogrāfijas no publiskās lekcijas un nodarbībām skatāmas mājas lapā sadaļā Par projektu apakšizvēlnē Galerijas.