Interesanti fakti




Cilvēka ķermeņa proporcijas

Vitrūvija cilvēks
Aptuveni 15. gadsimta beigās Leonardo da Vinči izveidoja salveno zīmējumu, kura komentārā izmantots seno romiešu arhitekta Marka Vitrūvija Polliona (latīņu: Marcus Vitruvius Pollio; fl. 1.gs. p.m.ē. beigas) uzrakstītais:

"Ja nostāsies ieplestām kājām tā, ka garumā palielināsies par 1/14 un izpletīsi rokas, tad tev jāzina, ka apļa, ko iezīmēs izstieptu roku un kāju gali, centrs ir naba. Un izplestu roku platums ir vienāds ar cilvēka augumu.

Attālums no matu augšanas līnijas līdz zoda apakšējai malai ir 1/10 cilvēka auguma, no zoda apakšējās malas līdz galvas virsai ir 1/8 cilvēka auguma, no krūšukurvja augšējās daļas līdz galvas virsai 1/6 cilvēka auguma , no krūšukurvja augšējās daļas līdz matu līnijai 1/7 visa cilvēka, bet no krūšu galiņiem līdz galvas virsai 1/4 cilvēka auguma.

Visplatākā plecu daļa ir 1/4 cilvēka garuma, attālums no elkoņa līdz pirkstu galiem ir 1/5, bet no elkoņa līdz plecam ir 1/8 cilvēka. Visa plauksta ir vienāda 1/10 daļai cilvēka auguma. Pēda ir 1/7 no cilvēka auguma."

Ar cilvēka ķermeni saistītas mērvienības
Senākās mērvienības, ko cilvēks izmantoja, saistās ar ķermeni un tā proporcijām. Piemēram, kā mērvienības izmantoja cilvēka pēdas garumu, soļa garumu, pirksta platumu, plaukstas platumu. Par jardu senāk pieņēma attālumu, kas vienāds ar jostas garumu, vēlāk par jardu nosauca attālumu no degungala līdz izstieptas rokas īkšķim. Šobrīd jards ir 3 pēdas (aptuveni 36 collas vai 91,44 cm), bet pēda 12 collas vai 30,48 cm. Olekts bija attālums no elkoņa līdz pirkstu galiem, šobrīd olekts garums ir 18 collas vai 45,72 cm (1 colla ir 2,54 cm).

Ginesa rekordu grāmatā reģistrētais visīsākais cilvēks
Tas ir 24 gadus vecais Edvards Ninjo Ernandess (Edward Nino Hernandez) no Bogotas (Kolumbija). Ninjo ir tikai 70,21 cm garš.

Ginesa rekordu grāmatā reģistrētais visgarākais cilvēks
Viņu sauc Sultans Kosens (Sultan Kosen) un viņš ir no Turcijas. Sultana Kosena augums ir 2,46 metrus garš. Viņam ir arī pasaulē lielākās plaukstas un lielākās pēdas.

Cilvēks skaitļos

Cilvēka smadzenes
Cilvēka smadzenes satur 77 – 78 % ūdens, 10 – 12 % tauku, 8 % proteīnu, 2 % šķīstošu organisko vielu, 1 % ogļhidrātu un 1 % sāļu. Smadzenes veido tikai 2 % ķermeņa masas, bet uz tām plūst 20 % asiņu. Ķermeņa miera stāvoklī smadzenes izmanto 25 % no kopējā organisma skābekļa patēriņa.

Plaušas
90% plaušu aizņem parasts gaiss un tikai 10% ir audi. Plaušas spēj saturēt ap 4,5 litriem gaisa bērnībā un ap 6 litriem pieaugušajiem. Lai cik daudz gaisa tu no plaušām maksimāli izelpotu, tajās, tomēr paliks ap 1 litru gaisa. Plaušās ir ap 300 miljonu alveolu, kas ir plaušu mazākās funkcionālās vienības un kurās notiek gāzu apmaiņa starp gaisu un asinīm. Ja varētu iztaisnot un savienot visas ejas, kas veido elpceļus plaušās, tad to kopējais garums sasniegtu 50 km. Plaušu alveolu kopējais virsmas laukums ir apmēram tikpat liels kā tenisa laukums. Plaušas ir vienīgais cilvēka orgāns, kas ūdenī peld. Diennakts laikā plaušām cauri izplūst ap 10000 litru asiņu un ap 9000 litru gaisa. Jaundzimuša bērna elpošanas frekvence sasniedz 40 - 50 reizes minūte, pieauguša cilvēka vecumā vairs tikai 14 - 16 reizes minūtē. Labā plauša ir lielāka nekā kreisā.

Dzirde
Cilvēks dzird skaņas, kuru svārstību biežums (frekvence) ir 20 – 20 000 Hz diapazonā. Daudzi dzīvnieki, piemēram, suņi, kaķi un sikspārņi spēj sadzirdēt svārstības, kuru frekvence ir lielāka par 20 000 Hz. Šādas svārstības sauc par ultraskaņu. Cilvēks nedzird arī tās svārstības, kuru frekvence ir mazāka par 20 Hz. Šādas svārstības sauc par infraskaņu. Infraskaņu rada pērkona dārdi, jūras viļņi, zemestrīces, sprādzieni, vibrējošas ierīces. Infraskaņu nedaudz dzird, piemēram, ziloņi. Ja infraskaņa ir stipra, tā cilvēkam var izraisīt neizprotamu baiļu un trauksmes sajūtu.

Redze
Cilvēka acs spēj atšķirt vismaz 500 melnbalto krāsu toņus un desmitiem tūkstošu krāsu toņu dažādās spilgtuma un piesātināmības kombinācijās. Pati krāsu redze pamatojas uz tīklenes redzes receptoru spēju novērtēt krītošās gaismas krāsu intensitāti 3 pamatkrāsām - zilai, zaļai un sarkanai. Šajās šūnās ir 3 dažādas pigmentvielas, kur katra pigmentviela atbilst vienai no krāsām. Ja uz aci vienlaikus iedarbojas dažāda garuma redzamās gaismas viļņi vienādā intensitātē, rodas baltās gaismas sajūta. Līdzīgi attēla krāsa tiek radīta televizoros un monitoros, kur pamatā visu krāsu radīšanai izmanto arī trīs pamatkrāsas – saskanu, zaļu un zilu. Tādēļ šo krāsu sistēmu sauc par RGB, kas ir saīsināts no Red, Green un Blue. Monitora, kura diagonāle ir 22 collas, izšķirtspēja ir 1680 x 1050. Tas nozīmē, ka 1mm2 ir apmēram 16 pikseļi. Uz acs tīklenes 1 mm2 ir ap 250 000 fotoreceptoru šūnu. Katra fotoreceptora šūna darbojas kā viens pikselis. Tātad acs tīklenes izšķirtspēja ir apmēram 15 000 reizes lielāka nekā 22 collu monitora izšķirtspēja.

Āda, mati nagi
70 kg smaga cilvēka ādas masa ir 4 kg. Ja pieskaita arī zemādu ar tās taukaudiem, tad no 15 līdz 16 kg, kas atbilst aptuveni 1/5 no visa ķermeņa masas. Tātad āda ir mūsu lielākais orgāns. Ādas biezums ir atšķirīgs dažādās ķermeņa vietās: no 0,3 mm uz plakstiņiem līdz 3 mm un vairāk uz papēžiem.

Uz ķermeņa pavisam aug ap 5 miljoniem matu. Galvas matu kopskaits svārstās no 88 000 – 150 000. Tas atkarīgs no matu krāsas: visvairāk matu ir blondīniem – 150 000, brūnu matu skaits ir mazāks – 110 000, melnu – 100 000, rudu– tikai 88 000. Mata mūža ilgums atkarībā no vecuma ir 2 – 4 gadi. Ik dienu normāli izkrīt 40 – 120 matu, tikpat izaug no jauna. Galvas mati dienā izaug par 0,2 – 0,3 mm. Mati aug ar dažādu ātrumu – aktīvais augšanas periods mijas ar miera periodu, līdz ar to pieaugums gadā – 15 cm, mūžā apmēram 10 metri. Bārdas mati aug ātrāk – dienā 0,4 – 0,6 mm.

Roku pirkstu nagi dienā izaug 0,086 mm, gadā 4 cm, visa mūža garumā tie izaug apmēram 23 metrus. Kāju pirkstu nagi aug lēnāk - gadā 2 cm.

Ādas ārējās – raga kārtas šūnas regulāri atmirst un nolobās. Dzīves laikā tiek zaudēti 19 kg atmirušu ādas šūnu, to vietā izaug jaunas.

Vēl daži interesanti skaitļi

Acu muskuļi diennaktī veic aptuveni 100 000 kustības. Lai tikpat daudzas reizes nodarbinātu kāju muskuļus, cilvēkam būt jānoiet 80 kilometrus.

Šķaudot šķidruma pilieni no mutes tiek izsviesti ar ātrumu aptuveni 60 km/h un aizlido 5 – 7 metrus.

Naktī guļot cilvēks kļūst aptuveni par centimetru garāks, bet dienā ķermeņa garums atkal samazinās. Tā notiek tāpēc, ka atrodoties stāvus (ejot vai sēžot) mugurkaula starpskriemeļu diski saspiežas.

Asiņu šūnai vajadzīga aptuveni minūte, lai veiktu pilnu apriņķojumu cauri cilvēka ķermenim. Šajā laikā sirds pārsūknē aptuveni 5 litrus asiņu.


0,2 miligrami – tik daudz zelta ir 70 kg smagā cilvēkā, galvenokārt kaulos un liesā.

Savukārt pasaulē 70 tonnu zelta ik gadu nonāk cilvēku mutē – zobu tiltiņu un kronīšu veidā.

Pieaudzis cilvēks vidēji sver 60 – 80 kg, bet ekstrēmi gadījumos bijuši arī 3,4 kg un 485 kg.

Cilvēka ķermeņa virsmas laukums ir aptuveni 1,8 - 2 m2.

Ķermeņa normāla temperatūra vidēji ir 36,60C, bet ir izdzīvojušie arī ar ķermeņa temperatūru 0,50C un 44,40C.


Cilvēks ar ķermeņa masu 70 kg sastāv no 46 litriem ūdens, 12 kg olbaltumvielu, 7,5 kg tauku, 0,7 kg ogļhidrātu, 3,8 kg dažādu sāļu.

Kopējais visu cilvēka organisma asinsvadu garums ir aptuveni 100 000 kilometri. Vismazākie asinsvadi ir daudz tievāki par matu. Ja paspīdina caur roku ar spožu lukturi, tad roka izskatās sarkana, kas pierāda to, ka tā ir caurvīta ar asinsvadiem pildītiem ar asinīm.

Sviras cilvēka ķermenī










Viens no vienkāršajiem mehānismiem, kas atvieglo dažādu darbu veikšanu, ir svira. Arī cilvēka muskuļi un kauli daudzos gadījumos veido sviras. Piemēram, paceļoties uz pirkstgaliem, apakšstilba muskulis saraujas un pievelk papēdi. Kad saliec roku, paceļot kādu smagumu, sviru veido augšstilba muskulis, kas piestiprināts apakšstilba kaulam.